Populārākās maratonistu pieļautās kļūdas

Maratonu nav iespējams noskriet bez iepriekšējas sagatavošanās. Šis sagatavošanās process sevī ietver ne tikai fiziskās sagatavotības un gribasspēka trenēšanu, bet arī nopietnu mācīšanos un dažādu zināšanu pagūšanu. Tomēr daudzi skrējēji, kas ar to nodarbojas jau ilgus gadus, mēdz pieļaut nopietnas kļūdas, kas ietekmē gan viņu veselību, gan sniegumu sacensībās.

Pirmā klasiskā kļūda ir trenēšanās nepiemērotā klimatā. No ģeogrāfijas stundām, daudzi noteikti atceras, ka gaisa mitrums un blīvums dažādās vietās var būt ļoti atšķirīgs. Tā kā skrienot, plaušām skābeklis ir ļoti nepieciešams, jāzina kāds ir tā sastāvs gaisā. Tas pats attiecas arī uz gaisa temperatūru, jo skriet siltākā vietā var būt daudz grūtāk. Ja visu laiku trenējaties un sacenšaties vienādos klimatiskajos apstākļos, tad par to nav jādomā, bet ja izdomājat, skriet maratonu kādā eksotiskā vietā, tad vispirms ir arī tur jātrenējas.

Otra ļoti bieži sastopama treniņu kļūda ir izmaiņu ieviešana treniņu procesā, neilgi pirms paša maratona. Ja saprotat, ka pašreizējie treniņi nedod vēlamos rezultātus, noteikti kaut ko ir jāmaina, tomēr tas jādara savlaicīgi. Arī jaunā treniņu programma var būt nepiemērota un tādā gadījumā maratonu noskriet būs ļoti grūti.

Vēl viena lieta, ko daudzi neievēro ir pareiza ēšana. Daudzi maratonisti par to atceras tikai dažas dienas pirms skriešanas, bet pārējā laikā ēd visu, ko vien vēlas. Ja gribat skriet tik lielus attālumus, pareiza ēšana ir jāievēro visu laiku. Ēdienkartei ir jābūt sabalansētai, bet tajā pašā laikā pielāgotai katra konkrētā sportista individuālajām vajadzībām. Ja nopietni trenējaties maratonam, vispirms apmeklējiet uztura speciālistu, un noskaidrojiet, kādu diētu jums jāietur. Jāievēro arī pareizi ēšana laiki. Nekādā gadījumā nedrīkst ēst tieši pirms paša maratona skriešanas, bet jāpārliecinās arī par to, ka pietiks enerģijas visas skrējiena garumā.

Daudzi skrējēji arī nezina kā pareizi ģērbties. Protams, trenējoties sportisti saprot, kāds apģērbs ir ērts un piemērots skriešanai un kāds nav, bet jāatceras, ka trenējoties var būt citādāki apstākļi. Skrienot maratonu, vienmēr jāvalkā pieguļošs apģērbs, kas absorbē sviedrus. Ne apģērbs, ne apavi nedrīkst spiest vai berzt, tāpēc tie noteikti iepriekš jāievalkā. Jāatceras arī par galvassegu, lai izvairītos no karstuma dūriena un reizē savaldītu matus.

Ļoti populāra kļūda iesācējiem ir nevienmērīga enerģijas sadale visas skrējiena garumā. Daudzi sportisti atzīst, ka tā ir viņu lielākā problēma un ir grūti iemācīties visu trasi noskriet vienmērīgā ātrumā. Tas ir psiholoģiski ļoti grūti, jo uzreiz pēc starta, kad enerģija ir ļoti daudz, gribas skriet ātri un jau sākumā izvirzīties vadībā, tomēr jāatceras, ka enerģija būs vajadzīga arī vēlāk. Ja jau pēc pirmajiem kilometriem būsiet nokausēts, pastāv iespēja, ka vispār netiksiet līdz finišam.

Ļoti līdzīga kļūda ir nepareizu mērķu uzstādīšana. Šo kļūdu pieļauj arī pieredzējuši skrējēji. Ja, piemēram, rēķināties, ka kilometru noskriesiet piecās minūtēs un pie šāda tempa visu laiku cenšaties turēties, var gadīties, ka beigās pietrūks enerģijas. Ne visos gadījumos vidējais skriešanas ātrums būs vienāds

Visbeidzot, jāpiemin arī kļūda, ko pieļauj lielākā daļa pieredzējušo skrējēju – viņi aizmirst gūt prieku no skriešanas procesa. Varbūt tas izklausās muļķīgi, bet nav jēgas tiekties pēc labākiem rezultātiem un apbalvojumiem, ja jums tas jādara negribot. Brīdī, kad saprotat, ka dalība sacensībās jums vairāk ir pienākums, nekā sirdslieta, paņemiet pauzi un uz kādu laiku atsākaties no organizētām sacensībām. Skrieniet tad, kad pats to vēlaties.