Kas ir maratons?

Kas ir maratons?

Maratons ir vārds, ko mēs varam dzirdēt visās sezonās, jo nepārtraukti kaut kur pasaulē norisinās kāds maratons. Un noteikti arī tu esi, ja ne piedalījies, tad vismaz apsvēris iespēju piedalīties kādā no vairākiem Latvijā notiekošajiem maratoniem. Tāpēc noskaidrosim, kas tas īsti ir maratons un kā šī sporta distance ir radusies.

Mūsdienās vārdu maratons attiecina un skriešanas distanci, kura ir 42, 195 kilometrus gara un kura parasti notiek uz asfaltētām virsmām. Taču ne vienmēr vārds maratons tika attiecināts tieši uz šādu distanci un šādu attālumi.
Šīs sporta distances nosaukums ir aizgūts no Sengrieķu leģendas par grieķu karavīru un vēstnesi Peidipu, kurš, lai pēc iespējas ātrāk paziņotu par grieķu uzvaru pār persiešiem, aptuveni 42 kilometru garu distanci no Maratona kaujas vietas līdz Atēnām veica skrienot. Un, lai gan nav skaidri zināms vai šPeidips-maratona-kaujaī leģenda ir patiesa, vai to ir izdomājis kāds Sengrieķu rakstnieks, tā tik un tā tiek uzskatīta par maratona pirmsākumiem. Un kopš 19. gadsimta šī leģenda ir jau daļa no vispasaules popkultūras, jo 1879. gadā slavenais angļu rakstnieks un dzejnieks Roberts Braunings uzrakstīja poēmu, kura bija balstīta uz šo Grieķu leģendu.

Bet par sporta veidu maratons kļuva tikai 19. gadsimta pēdējos gados, kad aizsākās modernās Olimpiskās spēles. Spēļu organizatori pirms pirmajām modernajām olimpiskajām spēlēm, kuras 1896. gadā notika Olimpisko spēļu dzimtenē Atēnās, vēlējās radīt jaunu distanci, kura spētu reprezentēt Grieķijas vēsturisko varenību, tajā pašā laikā arī popularizējot Atēnas kā Olimpisko spēļu mājvietu , kā rezultātā tie nāca klajā ar ideju par maratonu. Šī ideja tika uzņemta ļoti pozitīvi, un to atbalstīja kā citi spēļu rīkotāji tā Grieķijas iedzīvotāji, un tā 1896. gada 10. martā notika pirmais oficiālais maratons, lai iepazīstinātu citus ar šādu skriešanas distanci, bet jau mēnesi vēlāk šajā disciplīnā nu jau Olimpisko spēļu ietvaros uzvarēja grieķis Spiridons Luiss.

Taču līdz pat 1921. gadam katrās maratona sacensībās distances garums mazliet mainījās, jo šis attālums nebija fiksēts un oficiāli noteikts. maratons-sacensībasPiemēram, pirmajās pāris Olimpiskajās spēlēs maratona distance bija apmēram 40 kilometri, bet ceturtajās Olimpiskajās spēlēs šī distance jau bija par kilometru garāka. Tāpēc 1921. gadā Starptautiskā Amatieru Atlētiskā Federācija beidzot noteica, ka oficiālā maratona distance ir tāda, kāda tā bija piektajās moderno laiku Olimpiskajās spēlēs – 42,195 kilometri.

Līdzīgi kā bija nepieciešams paiet samērā ilgam laikam, lai precizētu oficiālo maratona distanci, arī sieviešu dalība maratona distancēs nebija tūlītēja. Par pirmo sievieti, kura piedalījās maratona sacensībās, tiek uzskatīta francūziete Mērija-Luīze Ledru, kura 1918. gada 29. septembrī iedalījās Tour de Paris maratonā un finišēja 38. vietā.

Pašreiz maratons ir iecienīta sporta distance kā profesionāļu tā amatieru vidū, un pasaulē ik gadu notiek aptuveni 500 dažādi maratoni. Tādēļ, ja tev ir vēlme izmēģināt spēkus maratona skriešanā, noteikti piesakies kādam maratonam, un, kas zina, varbūt tu pat spēsi apsteigt kenijieti Denisu Kimetto, kuram pieder pašreizējais pasaules rekords maratonā, veicot šo distanci 2 stundās 2 minūtēs un 57 sekundēs.