Kā trenēties maratonam ziemā?

Vairums cilvēku ar skriešanu nodarbojas tikai vasaras sezonā, jo pastāv uzskats, ka trenēties maratonam var tikai skrienot un skriešana ziemā var izraisīt dažādas saaukstēšanās slimības un citas problēmas, bet ja vēlaties sasniegt ļoti labus rezultātus maratonā, nepietiks tikai ar treniņiem siltajā sezonā. Jātrenējas ir visu cauru gadu. To var darīt dažādos veidos. Ziemā var trenēties maratonam gan iekštelpās, izmantojot konkrētus trenažierus un trenēšanās metodes, gan ārpus telpām, īpaši piedomājot pie savas drošības.
Ja doma par skriešanu ziemā jūs tomēr biedē, savu fiziskās sagatavotības līmeni varat uzturēt arī izmantojot iekštelpu trenažierus. Ir pat veikti pētījumi, kas pierāda dažādu trenažieru efektivitāti maratonistu snieguma uzlabošanā. Pētījumu rezultāti liecina, ka tieši treniņu programmas dažādošana un pēc iespējas diferencētāku vingrojumu izpildīšana uzlabo maratonistu rezultātus sacensībās.
Vispopulārākais trenažieris skrējēju vidū ir tredmils jeb skrejceļš. Tas ir trenažieris ar kustīgu platformu, kura nodrošina iespēju iet vai skriet uz vietas. Tam ir dažādi uzstādījumi, lai skrējējs varētu pielāgot skriešanas ātrumu un grūtības pakāpi savam fiziskās sagatavotības līmenim. To, kā šis trenažieris palīdz sagatavotiem maratonam, nav gari jāskaidro, jo principā tā ir tāda pati skriešana, kā ārpus telpām. Savu iepriekšējo treniņu programmu jūs varat tupināt izmantot uz tredmila.
Vēl ļoti noderīgi skrējējiem ir treniņi ar velotrenažieri. Tas tāpat kā skriešana ir kardiovaskulārais treniņš, līdz ar to tiek nodarbinātas gandrīz visas tās pašas muskuļu grupas un slodze ir diezgan līdzīga. Tāpat tiek attīstīta arī elpošana. Pētījumi pierāda, ka skrējēji, kas 3 nedēļas intensīvi trenējas uz velotrnažiera spēj uzlabot savu skriešanas ātrumu 3 km distancē par 3%. Šādi rezultāti ir sasniegti tāpēc, ka šādi vingrinājumi uzlabo aerobo metabolismu – organisms efektīvāk spēj saražot enerģiju no uzņemtajiem ogļhidrātiem. Arī skriešanas treniņi spēj to nodrošināt, bet izmantojot velotrenažieri tiek samazināta slodze uz potītēm, ceļgaliem un gurniem.
Ļoti labs vingrinājums skrējējiem ir zemūdens skriešana. Tas nozīmē, ka sariešana notiek ūdens baseinā, kas rada ļoti lielu pretestību un treniņi ir ārkārtīgi intensīvi. Princips skriešanai pa sauszemi un skriešanai ūdenī ir ļoti līdzīgs, tomēr tā kā ūdens ir daudz blīvāks tiek nodarbinātas vairākas muskuļu grupas.
Ja tomēr jūs nevēlaties trenēties maratonam iekštelpās, varat mēģināt skriet ārpus telpām arī ziemas laikā, tikai noteikti ir jāievēro konkrēti nosacījumi. Pirmkārt jau jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem. Izvēlētajam apģērbam ir jābūt siltam un galvenais, tas nedrīkst būt sviedrējošs. Ja ķermenis kļūs mitrs, tas ļoti ātri sāks salt un jūs riskēsiet iegūt dažādas saaukstēšanās slimības vai apsaldējumus. Skrienot ziemā nedrīkst aizmirst par cepuri, cimdiem, vilnas zeķēm un getrām.
Vēl inventāram vajadzētu pievienot tādu komponentu kā slēpošanas maska. Tā aizsedz muti un degunu, lai ieelpotais gaiss nebūtu auksts. Tā ir īpaši nepieciešama tiem skrējējiem, kas elpo caur muti, jo tādā veidā, uzņemtais gaiss netiek sasildīts un plaušās nepārtraukti nonāk auksts gaiss.
Vēl skrienot ziemā ir īpaši jāpiedomā pie stiepšanās vingrojumiem pirms treniņa. Ziemā ceļi mēdz būt slideni, tāpēc ir lielāka iespēja pakrist un gūt sastiepumus un citas traumas. Lai mazinātu šo risku, pirms skriešanas visiem muskuļiem ir jābūt atbrīvotiem. Protams, arī ja esat kārtīgi iesildījies ir jāievēro īpaša piesardzība.
Noteikti nevajag atteikties no maratona treniņiem ziemā. Tas ievērojami uzlabos sniegumu nākamajā maratonā, vienalga, vai trenējaties iekštelpās, vai ārā. Nevajag padoties sliktiem laika apstākļiem, jo jebkurai situācijai ir iespējams pielāgoties.