Kā pareizi trenēties maratonam?

Noskriet maratonu nevar kurš katrs. Tam ir nepieciešama nopietna gatavošanās, tomēr pat tas reizēm nedod vēlamos rezultātus, jo netiek ievērota pareiza treniņu programma. Treniņu programmu, katram ir nepieciešams izstrādāt individuāli, jo katra skrējēja ķermeņa uzbūve ir atšķirīga, tomēr ir pamata lietas, kas jāievēro pilnīgi visiem, kas vēlas sagatavoties maratonam.
Pats pirmais maratona treniņu noteikums ir rūpēties par savu veselību. Visiem potenciālajiem maratonistiem ir ieteicams pirms treniņu uzsākšanas doties pie ārsta, lai pārliecinātos, ka nav nekādu veselības problēmu, kas liegtu skriet garas distances. Ja ārsts ir devis atļauju skriet, jāsāk ļoti pakāpeniski. Pārāk intensīvi treniņi nepalīdzēs ātrāk sagatavoties maratonam, bet gan tieši pasliktinās veselības stāvokli un fiziskās sagatavotības līmeni. Pārāk liela slodze treniņos var beigties ar dažādiem sastiepumiem, pavājinātu imūnsistēmu un pat nervu sistēmas bojājumiem. Sākumā nevajadzētu skriet vairāk par 10 km, turklāt ja skriešanas laikā ievērojami pasliktinās pašsajūta, treniņš nekavējoties ir jāpārtrauc. Vēl jāatceras, ka pirms un pēc jebkura treniņa ir nepieciešams izstaipīties, lai atbrīvotu muskuļus.
Pēc tam treniņu intensitāti var pakāpeniski palielināt, bet arī ar to nedrīkst pārcensties. Ieteicams sākumā katru nedēļu savu treniņu intensitāti palielināt par 10% vai par 1 kilometru uz katriem 10 kilometriem. Vēl ir jāatceras, ka ir nepieciešams atpūsties. Nedrīkst skriet katru dienu, jo tad ķermenis nespēs pienācīgi adaptēties un ar katru skriešanas reizi tiks arvien vairāk nomocīts. Labāk ir skriet 3 līdz 4 reizes nedēļā, bet darot to pareizi.
Ja trenējaties tieši maratonam, svarīgi ir skriet garas distances. To nav jādara ātri, bet pareizi. Labāk ir lēnām noskriet 20 km, nevis ātri 10 km. Tas īpaši ir attiecinām uz jaunajiem skrējējiem, jo svarīgāk ir trenēt izturību, nevis ātrumu. Tikai tad, kad spējat noskriet 40 km vienalga kādā laikā, varat trenēt savu ātrumu. To parasti var sākt darīt tikai pēc tam, kad gadu esat trenējies skriet.
Tā kā ir nepieciešams trenēties regulāri un noteiktas distances, ir nepieciešams sastādīt konkrētu treniņu plānu. Vislabāk to būtu darīt kopā ar profesionālu treneri, nevis pašrocīgi, jo kā jau iepriekš tika minēts, katrs skrējējs ir individuāls, bet svarīgi ir arī pielāgoties savam personīgajam grafikam. Piemēram, garas distances, kas aizņem daudz laika varat skriet brīvdienās. Kad treniņu plāns ir sastādīts, pie tā arī godprātīgi jāturas. Nekādā gadījumā nedrīkst izlaist treniņu un nākamajā reizē skriet dubultā. Tas var novest pie nopietnām veselības problēmām.
Papildus visiem fiziskajiem treniņiem ir jāievēro arī pareiza ēšana. Tas ir tikpat svarīgi kā pati skriešana, jo ēdiens dod enerģiju, kas skrējējiem ir īpaši nepieciešama. Skrējējiem ir nepieciešamas uzņemt vairāk ogļhidrātu, nekā pārējiem cilvēkiem, jo tieši tas ir galvenais enerģijas avots, tomēr jāuzņem arī olbaltumvielas un nepiesātinātie tauki. Ieteicams arī lietot vitamīnus, lai uzņemtu nepieciešamās minerālvielas. Skrējējiem īpaši svarīgi ir uzņemt pietiekoši daudz dzelzi un kalciju. Īpaši svarīgi ir ievērot pareizu ēšanu pirms paša maratona. Vienmēr jāatceras, ka ēst nedrīkst tieši pirms fiziskajām aktivitātēm.
Ja ievērosiet visus iepriekš minētos noteikumus, visticamāk gada laikā būsiet spējīgs noskriet visu maratona distanci, nebojājot savu veselību un negūstot traumas. Maratons prasa ļoti lielu gribasspēku, ne tikai skrienot pašu 42,195 km garo distanci, bet arī ikdienā trenējoties un ievērojot veselīgu dzīvesvaidu.